Par kapitālsabiedrību

Misija

Mēs rūpējamies, lai Latvijas karoga kuģi atbilst augstiem drošības un tehniskajiem standartiem, mūsu valsts ostas un kuģi tajās tiek ekspluatēti droši, kuģu ceļi ir pilnībā uzmērīti un aprīkoti ar moderniem navigācijas līdzekļiem, Latvijas jūrnieku kvalifikācija un kompetence ir viena no augstākajām starp ES dalībvalstīm

Vīzija

Mūsu uzņēmums ir moderna, starptautiski atpazīstama organizācija – reģiona nozares eksperts, kurš, tālredzīgi izmantojot jaunāko tehnoloģiju iespējas un balstoties uz profesionālu darbinieku komandu, sniedz kvalitatīvus pakalpojumus saviem klientiem un efektīvi realizē sev uzticētās karoga valsts, ostas valsts un piekrastes valsts funkcijas. Mēs esam labas uzņēmuma pārvaldības paraugs.

Vērtības

•    Profesionalitāte 
•    Atbildība 
•    Godīgums 
•    Objektivitāte 
•    Stabilitāte 
•    Sadarbība 

Stratēģija

Jūras administrācijas vispārējais stratēģiskais mērķis:

Nodrošināt tādu pakalpojumu sniegšanu un uzņēmuma darbību, kas veicina Eiropas reģiona mērogā konkurētspējīgas jūrniecības nozares izaugsmi, ilgtspēju un attīstību, piemērojot augstus vides, drošības un aizsardzības standartus.

1. Panākt nacionālajā Kuģu reģistrā esošās kuģu flotes pieaugumu

- Sekmēt kuģu īpašnieku/ tehniskās-vadības kompāniju interesi attīstīt savas biznesa aktivitātes Latvijā

2. Sekmēt kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos un uz Latvijas karoga kuģiem. Latvija Eiropas Savienības kontekstā ir stabila karogvalsts ar kvalitatīvu un drošu kuģu floti gan no tehniskā, gan funkcionālā viedokļa:

- Nodrošināt regulāras un kvalitatīvas Latvijas karoga kuģu tehniskās apskates;

- Nodrošināt regulāras un kvalitatīvas Latvijas ostās ienākošo ārvalstu kuģu tehniskās apskates (ņemot vērā Latvijas ostās apkalpoto kuģu skaita prognozi);

- Saglabāt ikgadēji veikto hidrogrāfisko mērījumu apjomu, lai uzturētu drošu un nepārtrauktu kuģu satiksmi Latvijas teritoriālajos ūdeņos;

- Veikt regulārus informatīvus un izglītojošus pasākumus ostu termināļu operatoriem par aktualitātēm bīstamo kravu pārvadājumos un ostu aizsardzības (ISPS) jomā.

3. Paplašināt savu dalību kuģošanas drošību veicinošo pakalpojumu segmentā. Sekmēt inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu, lai paaugstinātu kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos: 

   - Veicināt “Vienotā loga” datu apmaiņas principa sniegto iespēju izmantošanu jūras transporta nozarē

 - Sadarbojoties ar ostu pārvaldēm, piedalīties kuģošanas drošības/ navigācijas pakalpojumu sniegšanā, nodrošināt optimālu tehnoloģisko resursu izmantošanu

4. Izveidot Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmu par vienu no labākajām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tā ir sabalansēta ar darba tirgus perspektīvu un orientēta uz kuģošanas nozares tehnoloģiski attīstītāko segmentu (no comodity), un nerada ierindas jūrnieku pārprodukciju

    - Sekmēt uz augstākajiem starptautiskajiem standartiem bāzētas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas izveidi

5. Kļūt par Baltijas jūras reģiona kartogrāfijas un hidrogrāfijas kompetences centru:

    - Būt vieniem no Baltijas jūras reģiona kartogrāfijas/hidrogrāfijas līderiem.

6. Kļūt par starptautiski atzītu un cienītu jūrniecības nozares pārstāvi:

    - Aktīvi aizstāvēt nozares nacionālās intereses starptautiskajos forumos un sekmēt JA starptautisko atpazīstamību.

7. Sekmēt uzticama pret vidi, sabiedrību, darbiniekiem un sadarbības pusēm atbildīga uzņēmuma tēlu un kļūt par labas klientu apkalpošanas paraugu:

    - Attīstīt un paplašināt pakalpojumu pieejamību elektroniskajā vidē;

    - Modernizēt klientu apkalpošanu;

    - Izstrādāt un ieviest klientu apkalpošanas hartu;

    - Veidot motivējošu darba vidi darbiniekiem;

    - Sekmēt sabiedrības izpratni par jūrniecību un tās nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, nozares aktualitātēm un JA darbību (informēta sabiedrība);

    - Izveidot plašākas un regulārākas sadarbības modeli ar nozares asociācijām.

8. Nodrošināt stabilus finanšu un peļņas rādītājus

Būtiskākās korporatīvās pārvaldības politikas

1. Lai nodrošinātu Jūras administrācijas darbības ilgtspējību, mūsdienīgu un efektīvu vadību un resursu racionālu un ekonomiski pamatotu izmantošanu, mazinot Sabiedrības kā valsts kapitālsabiedrības pārvaldības riskus, kā arī sasniegtu kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi, Sabiedrība ir noteikusi labas korporatīvās pārvaldības principus, saskaņā ar kuriem īsteno korporatīvo pārvaldību un izstrādājusi Korporatīvās pārvaldības politiku.

2. Risku vadība 

Lai strukturēti, saskaņoti un nepārtraukti visos kapitālsabiedrības līmeņos tiktu

• apzināti iekšējie un ārējie riski, kas var traucēt funkciju īstenošanu un mērķu sasniegšanu;
• novērtēta riska rašanās varbūtība (risku lielums) un ietekme uz mērķa sasniegšanu;
• apzināts kapitālsabiedrības pieņemamais risku līmenis, tos klasificējot no būtiskiem līdz maznozīmīgiem;
• noteikti un vadīti veicamie pasākumi risku mazināšanai.

Jūras administrācijā tiek īstenota Risku pārvaldība un ir apstiprināta Risku politika

3. Kvalitātes vadība

Jūras administrācijas kvalitātes mērķis ir nodrošināt Jūras administrācijas funkciju izpildi atbilstoši nacionālo un starptautisko tiesību normu prasībām, sniedzot klientiem kvalitatīvus pakalpojumus, ņemot vērā visu ieinteresēto pušu prasības.

Lai to sasniegtu, uzņēmumā ir apstiprināta Kvalitātes politika un noteikti darbības principi.

Latvijas jūras administrācijas Kvalitātes vadības sistēma atbilst starptautiskā standarta ISO 9001 : 2015 – “Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības” prasībām. Tā auditēta un sertificēta kopš 2001. gada, bet pašreizējais atbilstības sertifikāts izsniegts pēc Bureau Veritas Certification resertifikācijas audita 2022. gada  jūnijā un derīgs 3 gadus.

Sertificētā darbības sfēra ir:

Jūrnieku reģistrācija un jūrnieku sertificēšanas datu bāzes uzturēšana, jūrnieka grāmatiņu izsniegšana, jūrnieku kompetences vērtēšana un sertificēšana, kuģu satiksmes operatoru un loču sertificēšana, ziņojumu par jūrnieku nekompetenci izskatīšana, jūrnieku profesionālās sagatavošanas procesa uzraudzība, komersantu, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģu apkalpes komplektēšanā licencēšana un uzraudzība, jūrnieku ārstu atzīšana un uzraudzība, kuģu reģistrācija un reģistra uzturēšana, LKR kuģu tehniskā un drošības uzraudzība, ostas valsts kontrole, uzņēmumu, kas veic kuģu drošības aprīkojuma periodiskās pārbaudes un apkopi sertifikācija, uzņēmumu, kas veic kuģu būves, remonta vai modernizācijas darbus sertifikācija, atzīto kuģu klasifikācijas sabiedrību uzraudzība, ostu un ostu iekārtu atbilstības ISPS kodeksa prasībām sertifikācija, navigācijas līdzekļu un sistēmu darbības uzraudzība, kuģošanas drošības informācijas aprites nodrošināšana, hidrogrāfisko mērījumu veikšana, navigācijas publikāciju sagatavošana un izplatīšana, kartogrāfija.

4. Vides pārvaldība

Jūras administrācija apzinās savas darbības rezultātā radīto ietekmi uz vidi, iestājas par ilgtspējīgu attīstību, rīkojas videi atbildīgi visos savas darbības aspektos. 

Sabiedrība piemēro labākos pieejamos vides aizsardzības risinājumus, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu samērīguma principu, kā arī pievērš uzmanību tam, lai netiktu pasliktināta klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāte. 

Sabiedrība apzinās, ka darbinieku izglītošana par videi draudzīgu rīcību ikdienā un vides pārvaldība uzņēmumā ir svarīgi aspekti Latvijas un globālo vides aizsardzības mērķu sasniegšanai. 

Sabiedrībā ir apstiprināta Vides politika.

Ietekmes uz vidi mazināšanai Jūras administrācija pielieto šādus principus:

• veic savu darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem un piemēro labākos pieejamos vides aizsardzības risinājumus, ņemot vērā pasākumu izmaksu samērīgumu;
• identificē ietekmes uz vidi aspektus, nosaka mērķus un uzdevumus, uzrauga rezultātus, izvērtē ieviesto pasākumu efektivitāti; nepieciešamības gadījumā nosaka jaunus uzdevumus/mērķus un/vai pasākumus;
• iekļauj vides politikas mērķus uzņēmuma darbības stratēģijā un integrē tos uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmā, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības ietekmes uz vidi nepārtrauktu mazināšanu;
• apņemas mazināt ietekmi uz klimatu, samazinot enerģijas patēriņu;
• apņemas ilgtspējīgi izmantot resursus, samazināt uzņēmuma darbības rezultātā radušos atkritumu daudzumu un veicina atkritumu pārstrādi tos šķirojot;
• uzņēmums īsteno videi draudzīgus jeb “zaļus” iepirkumus, kur tas ir iespējams;
• lai veicinātu darbinieku atbildību pret vidi, izglīto un informē darbiniekus par tēmām, kas saistītas ar vides aizsardzību un mūsu uzņēmumā noteiktajiem vides mērķiem;
• rāda priekšzīmi citiem, iesaistoties vides aizsardzības un dabas saglabāšanas pasākumos, un aicina to darīt arī citiem.

5. Atalgojuma politika

Jūras administrācijas atalgojuma politikas principi izriet no ārējiem normatīviem aktiem, Jūras administrācijas Noteikumiem par atlīdzību, materiālo stimulēšanu, pabalstiem un kompensācijām un Atalgojuma politikas.

Jūras administrācijas politika atalgojuma jomā ir saglabāt, piesaistīt, motivēt un attīstīt darbiniekus, veicinot ilgtermiņa un īstermiņa mērķu sasniegšanu, rūpēties par darbinieku apmierinātību un iesaisti. 

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 11. daļā un Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.225 „Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” noteiktajām prasībām uzņēmumā ir noteikts šāds darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām un ir iespējamas šādas piemaksas, prēmijas, sociālās garantijas.

6. Iekšējās kontroles sistēma un pretkorupcijas pasākumi

Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, “Trauksmes celšanas likuma” prasībām, Jūras administrācijā ir izveidota iekšējās kontroles sistēma.

1. Ar dalībnieku sapulces lēmumu apstiprināta Korupcijas un interešu konflikta politika.

2.  Ar JA valdes lēmumu ir apstiprināti Noteikumi par ētikas kodeksu, interešu konflikta novēršanu un pretkorupcijas pasākumiem, kas nosaka:

• darbinieku profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus;
• interešu konflikta novēršanas principus, nodrošinot JA darbinieku darbību sabiedrības interesēs, nepieļaujot darbinieku, to radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz JA darbinieku darbību, veicinot darbinieku darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos JA; 
• pretkorupcijas pasākumu organizēšanas kārtību un to īstenošanas kontroli, nodrošinot korupcijas risku vadību, pretkorupcijas pasākumu plānošanu un izpildes uzraudzību;
• iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
• rīcība prettiesiskas darbības gadījumos.

3.  Uzņēmumā ir identificēti un izvērtēti korupcijas riski visos uzņēmuma procesos un funkcijās, sagatavots veicamo pasākumu plāns;

4.    Atbilstoši JA pretkorupcijas pasākumu plānam 2024.gadā veiktas šādas darbības:

•  nodrošināta darbinieku apmācība, paaugstinot izpratni par korupciju;
•  ir spēkā procedūra par darbinieku pieņemšanu darbā. Darbinieks, kas uzsāk pienākumu izpildi valsts amatpersonas statusā,  tiek informēts par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem  – kas jāzina darbiniekam-valsts amatpersonai;
• veikta regulāra darbinieku informēšana par tiesībām un pienākumiem amatu savienošanas gadījumos, pārskata periodā saņemti divi amatu savienošanas iesniegumi;
• nodrošinātas darbinieku apmācības par publisko iepirkumu likuma piemērošanas aspektiem un par interešu konflikta novēršanas  jautājumiem;
• pārskatīta un aktualizēta Iepirkumu procedūra. Plānotie iepirkumi tiek veikti, pamatojoties uz budžetā apstiprinātajām iegādēm;
• aktualizēts JA amatpersonu saraksts;
• aktualizēts rīkojums par ierobežotas lietošanas informāciju;
• salīdzināta amatpersonu deklarācijās paustā informācijas ar JA rīcībā esošo informāciju;
• noteikta ziņošanas kārtība par prettiesiskiem koruptīviem gadījumiem;
• uzņēmuma tīmekļa vietnē ievietota nepieciešamā informācija trauksmes cēlējiem, kas nav uzņēmuma darbinieki;
• darbinieku ikgadējās aptaujās iekļauti jautājumi par viņu pieredzi un dota iespēja anonīmi sniegt informāciju par korupcijas gadījumiem;
• klientu apmierinātības aptaujās iekļauti jautājumi par viņu pieredzi un dota iespēja anonīmi sniegt informāciju par korupcijas gadījumiem;
• ieviešot IS satura izmantošanas kontroles, samazināta prettiesiskas rīcības iespējamība ar ierobežotas pieejamības informāciju;
• turpinās darbs pie izmaiņām klientu apkalpošanā, palielinot elektronisko dokumentu aprites īpatsvaru, lai samazinātu tiešo kontaktēšanos ar klientiem.

Darbības rezultāti

Pārskati

Finanšu un nefinanšu mērķi 

Kuģu pārbaudes

Latvijā aizturētie kuģi

Klientu apmierinātības pētījumi

Dalībnieku sapulce

• Dalībnieku sapulces 2020. gadā
• Dalībnieku sapulces 2021. gadā
• Dalībnieku sapulces 2022. gadā
• Dalībnieku sapulces 2023. gadā
• Dalībnieku sapulces 2024. gadā

Ziedošanas kārtība

Jūras administrācijas ziedošanas (dāvināšanas) stratēģija tiek noteikta saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10.pantu, kas nosaka, ka finanšu līdzekļus un mantu drīkst dāvināt (ziedot) šī likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

• Dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai;
• Pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;
• Attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas;
• Attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu.

Jūras administrācijas ziedošanas (dāvināšanas) kārtība paredz, ka par ziedojuma (dāvinājuma) piešķiršanu katrā konkrētajā gadījumā lēmumu pieņem Jūras administrācijas valde, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības.

Jūras administrācija iepriekšējos 5 gados nav ne veikusi, ne saņēmusi ziedojumus.

Preču zīme (LOGO)

Jūras administrācijas preču zīme (LOGO) ir reģistrēta Patentu valdes Valsts preču zīmju reģistrā un tā ir Jūras administrācijas īpašums.

Preču zīme ir figurāla, t.i., tā sastāv no grafiskiem elementiem. Preču zīmes forma ir kvadrātiska. Uz horizontālu joslu fona (simbolizē viļņus) ir izvietots stilizēts buru kuģa apveids. Virs kuģa mastiem ir izvietotas trīs zvaigznes, kas simbolizē Latvijas valstiskuma piederību. Zīmes horizontālo fona joslu savstarpējā izvietojuma attiecība sašaurinās/paplašinās no zīmes apakšas uz augšu. Kuģa buras joslu savstarpējā izvietojuma attiecība ir atbilstoša Latvijas valsts karoga sadalījumam joslās. Preču zīmes pamatkrāsas ir tumši zila, sudrabota un balta.

Preču zīmes lietojuma tiesības

Ja persona vēlas, lai tai piešķir Jūras administrācijas preču zīmes lietojuma tiesības, tā iesniedz Jūras administrācijā rakstveida iesniegumu. Jūras administrācija izskata šo iesniegumu viena mēneša laikā un pieņem lēmumu par atļauju lietot Jūras administrācijas preču zīmi vai lēmumu par atteikumu izsniegt Jūras administrācijas preču zīmes lietošanas atļauju. Pieņemto lēmumu attiecībā par preču zīmes lietošanas tiesībām Jūras administrācija paziņo iesniedzējam uz iesniegumā norādīto adresi vai e-pastu. 

Pozitīva lēmuma gadījumā, Jūras administrācija izsniedz preču zīmes lietošanas atļauju. Atļauja apliecina personas tiesības taisnīgi un godprātīgi lietot Jūras administrācijas preču zīmi kā vienotu veselumu saimnieciskajā apritē Jūras administrācijas saskaņotajā kārtībā un veidā, t.i., ievērojot:
•  Jūras administrācijas preču zīmes lietošanas pamatprincipus;
•  iesniegumā preču zīmes lietošanas tiesību saņemšanai norādīto un JA apstiprināto preču zīmes lietošanas veidu;
•   iesniegumā norādīto un Jūras administrācijas apstiprināto preču zīmes lietošanas termiņu. 

Jūras administrācijas preču zīmes lietošanas tiesības piešķir izmantošanai Latvijas Republikas teritorijā uz noteiktu laiku un bez atlīdzības.
 

Nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība

Iepazīties ar dokumentu ir iespējams šeit

Ētikas principi

Profesionālās ētikas pamatprincipi:

1.    Neatkarība un neitralitāte:

• darbinieka rīcība un lēmumi atbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Jūras administrācijas iekšējiem normatīvajiem aktiem;
• darbinieks ir neatkarīgs savos spriedumos, lēmumos un rīcībā;
• darbinieks profesionālajā darbībā neietekmējas no piederības partijām vai politiskām kustībām, savām personiskajām interesēm vai bailēm no kritikas;
• darbinieks pilda savus pienākumus, veicinot sabiedrības uzticību Jūras administrācijai, un atturas no darbībām, kas varētu ietekmēt lēmuma pieņemšanu un mazināt Jūras administrācijas autoritāti un darbības nozīmi.

2.    Objektivitāte un taisnīgums:

•  darbinieks pilda savus pienākumus objektīvi un taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā un neizrādot īpašu labvēlību vai privilēģijas kādai personai;
• izskatot jautājumus un pieņemot lēmumus, darbinieks ņem vērā tikai objektīvi pārbaudītu informāciju. Darbinieks profesionālās darbības rezultātā pieņem lēmumu, pamatojoties uz iegūtajiem faktiem un pierādījumiem, nepieļaujot kāda atsevišķa izteiktā viedokļa ietekmi;
• darbinieks ir paškritisks, prot atzīt un labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību.

3.    Profesionalitāte:

• darbinieks savus pienākumus veic profesionāli, ar atbildības sajūtu, precīzi un godīgi, izmantojot labāko pieredzi un praksi;
• darbinieks pienākumus veic Jūras administrācijas un visas sabiedrības interesēs;
• darbinieks paplašina un padziļina profesionālās zināšanas, apgūst nepieciešamās iemaņas un prasmes, savus pienākumus veic lietpratīgi un pienācīgi;
• darbinieks sadarbojas ar citiem kolēģiem, sniedzot vai saņemot nepieciešamo palīdzību uzdevuma veikšanai.

4.    Atklātība un lojalitāte:

• darbinieks savā darbībā ievēro atklātību pret sabiedrību saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
• ar profesionālo darbību saistītajos publiskajos izteikumos darbinieks paskaidro, vai viņš pauž savu personisko vai Jūras administrācijas viedokli;
• darbinieks ir lojāls pret Jūras administrāciju un ievēro tās darbības mērķi un pamatvērtības;
• darbinieks saskarsmē ar citām personām izturas ar cieņu, respektē profesionālās prasības un likumiskās intereses;
• darbinieks neiesaistās aktivitātēs, blakus darbos un komercdarbībā, kas ietekmē profesionālu darba pienākumu izpildi vai rada pamatotas aizdomas par potenciāliem vai esošiem interešu konfliktiem un to rašanās riskiem.

5.    Konfidencialitāte:

• darbinieks ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kurus viņš ieguvis, pildot profesionālos pienākumus;
• darbinieks profesionālās darbības rezultātā saņemto informāciju neatklāj bez attiecīga pilnvarojuma un nelieto, lai vērstos pret kādu institūciju, personu vai citādi izmantotu personiskās interesēs;
• darbinieks neizpauž Jūras administrācijas ierobežotās pieejamības informāciju, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam saistībā ar darba pienākumu veikšanu un, kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura vai satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt Jūras administrācijas darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personas tiesībām un tiesiskajām interesēm.

6.    Godprātība:

• darbinieks savus amata vai darba pienākumus pilda godprātīgi, neizmantojot amata stāvokļa priekšrocības personīgā labuma gūšanai sev vai citai personai.

7.    Orientācija uz klientu:

• darbinieks apzinās, ka pārstāv iestādi un ka ikvienā saskarsmes situācijā viņa attieksme un rīcība ietekmē klienta priekšstatu par Jūras administrāciju;
• darbinieks vēlas un cenšas izprast katra klienta vēlmes, respektē tās, ir pretimnākošs un ar vēlmi palīdzēt un rast risinājumu jebkurā viņam svarīgā jautājumā;
• ja klienta problēmas risināšana nav darbinieka kompetencē, tas paskaidro un iespēju robežās informē par iespējamiem risinājumiem, citiem darbiniekiem vai institūcijām, kas varētu palīdzēt;
• darbinieki izskaidro klientam pieņemto lēmumu, negatīva lēmuma gadījumā pamato ar objektīviem pierādījumiem. Darbinieki cenšas darīt visu iespējamo, lai neizprasta lēmuma rezultātā nerastos konflikti, pārsūdzības;
• darbinieks cenšas sniegt klientiem ērtā un saprotamā formā informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un nosacījumiem;
• darbinieks, pieņemot lēmumu, ņem vērā visu ieinteresēto pušu intereses, par prioritārām vienmēr izvēloties valsts un sabiedrības intereses;
• darbinieki cenšas pilnveidot un vienkāršot pakalpojumu sniegšanas procedūru, aicina savus klientus sniegt atsauksmes par saņemto pakalpojumu, priekšlikumus pilnveidei. Saņemtās klientu sūdzības tiek rūpīgi analizētas.
   

Sadarbība

• Latvijas Jūrniecības savienība
• Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība
• Latvijas Kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju asociācija
• Latvijas Burāšanas savienība
• Latvijas Jūras akadēmija

Starptautiskā darbība

• International Maritime organization 
• The European Maritime Safety Agency 
• International Hydrographic Organization
• Eiropas Komisija
• Paris Memorandum of Understanding
• International Association of Lighthouse Authorities 
• The Baltic Sea Hydrographic Commission
• HELCOM
• YourEurope
• Baltic Sea e-Nav

Sabiedrības atbalsts

Jūras administrācija iesaistās un atbalsta pasākumus, aktivitātes un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt pozitīvas un iedvesmojošas pārmaiņas mūsu sabiedrībā un apkārtējā vidē. 
Sabiedrības atbalsta jomas:

•    Jūrniecība,
•    Izglītība (konkurss enkurss, ēnu diena, enkura stipendijas),
•    Drošība,
•    Sociālā.

Atbalsta formas ir visdažādākās – aktīva Jūras administrācijas darbinieku dalība un brīvprātīgais darbs, sabiedrības informēšana par jūrniecības jautājumiem, dalīšanās pieredzē.

Sabiedrības atbalsta jautājumos lūgums sazināties ar Sabiedrisko attiecību speciālisti.