Pārlekt uz galveno saturu

Korporatīvā pārvaldība

Misija

Vīzija

Vērtības

Stratēģija

Kvalitātes vadība

Ētikas principi

Pretkorupcija

Ziedojumu stratēģija

Ierobežotas pieejamības informācija

Privātuma politika

Atalgojuma politikas principi

Vides politika

Trauksmes celšana

 

 

Misija

Mēs rūpējamies, lai Latvijas karoga kuģi atbilst augstiem drošības un tehniskajiem standartiem, mūsu valsts ostas un kuģi tajās tiek ekspluatēti droši, kuģu ceļi ir pilnībā uzmērīti un aprīkoti ar moderniem navigācijas līdzekļiem, Latvijas jūrnieku kvalifikācija un kompetence ir viena no augstākajām starp ES dalībvalstīm

 

Vīzija

Mūsu uzņēmums ir moderna, starptautiski atpazīstama organizācija – reģiona nozares eksperts, kurš, tālredzīgi izmantojot jaunāko tehnoloģiju iespējas un balstoties uz profesionālu darbinieku komandu, sniedz kvalitatīvus pakalpojumus saviem klientiem un efektīvi realizē sev uzticētās karoga valsts, ostas valsts un piekrastes valsts funkcijas. Mēs esam labas uzņēmuma pārvaldības paraugs.

 

Vērtības

•    Profesionalitāte 
•    Atbildība 
•    Godīgums 
•    Objektivitāte 
•    Stabilitāte 
•    Sadarbība 

Stratēģija

JA vispārējais stratēģiskais mērķis:

Veidot attīstītu, ilgtspējīgu, efektīvi pārvaldītu, ar stabilu izaugsmi un Eiropas reģiona mērogā konkurētspējīgu jūrniecības nozari Latvijā, perspektīvā panākot, ka Latvija ir Baltijas reģiona jūrniecības nozares līderis.
 

1. Panākt nacionālajā Kuģu reģistrā esošās kuģu flotes pieaugumu

    - Sekmēt kuģu īpašnieku/ tehniskās-vadības kompāniju interesi attīstīt savas biznesa aktivitātes Latvijā

2. Sekmēt kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos un uz Latvijas karoga kuģiem. Latvija Eiropas Savienības kontekstā ir stabila karogvalsts ar kvalitatīvu un drošu kuģu floti gan no tehniskā, gan funkcionālā viedokļa

    - Nodrošināt regulāras un kvalitatīvas Latvijas karoga kuģu tehniskās apskates

  - Nodrošināt regulāras un kvalitatīvas Latvijas ostās ienākošo ārvalstu kuģu tehniskās apskates (ņemot vērā Latvijas ostās apkalpoto kuģu skaita prognozi)

   - Saglabāt ikgadēji veikto hidrogrāfisko mērījumu apjomu, lai uzturētu drošu un nepārtrauktu kuģu satiksmi Latvijas teritoriālajos ūdeņos

  - Veikt regulārus informatīvus un izglītojošus pasākumus ostu termināļu operatoriem par aktualitātēm bīstamo kravu pārvadājumos un ostu aizsardzības (ISPS) jomā

3. Paplašināt savu dalību kuģošanas drošību veicinošo pakalpojumu segmentā. Sekmēt inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu, lai paaugstinātu kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos 

    - Veicināt “Vienotā loga” datu apmaiņas principa sniegto iespēju izmantošanu jūras transporta nozarē

    - Sadarbojoties ar ostu pārvaldēm, piedalīties kuģošanas drošības/ navigācijas pakalpojumu sniegšanā, nodrošināt optimālu tehnoloģisko resursu izmantošanu

4. Izveidot Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmu par vienu no labākajām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tā ir sabalansēta ar darba tirgus perspektīvu un orientēta uz kuģošanas nozares tehnoloģiski attīstītāko segmentu (no comodity), un nerada ierindas jūrnieku pārprodukciju

    - Sekmēt uz augstākajiem starptautiskajiem standartiem bāzētas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas izveidi

5. Kļūt par Baltijas jūras reģiona kartogrāfijas un hidrogrāfijas kompetences centru

    - Būt vieniem no Baltijas jūras reģiona kartogrāfijas/hidrogrāfijas līderiem

6. Kļūt par starptautiski atzītu un cienītu jūrniecības nozares pārstāvi

    - Aktīvi aizstāvēt nozares nacionālās intereses starptautiskajos forumos un sekmēt JA starptautisko atpazīstamību

7. Sekmēt uzticama pret vidi, sabiedrību, darbiniekiem un sadarbības pusēm atbildīga uzņēmuma tēlu un kļūt par labas klientu apkalpošanas paraugu

    - Attīstīt un paplašināt pakalpojumu pieejamību elektroniskajā vidē

    - Modernizēt klientu apkalpošanu

    - Izstrādāt un ieviest klientu apkalpošanas hartu

    - Veidot motivējošu darba vidi darbiniekiem

    - Sekmēt sabiedrības izpratni par jūrniecību un tās nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, nozares aktualitātēm un JA darbību (informēta sabiedrība)

    - Izveidot plašākas un regulārākas sadarbības modeli ar nozares asociācijām

8. Nodrošināt stabilus finanšu un peļņas rādītājus

 

2016

2017

2018

2019

2020

Apgrozījums

4,155,000

4,300,000

4,387,800

4,473,000

4,558,200

Pašu kapitāla rentabilitāte

0

0

>1

>1

>1

Aktīvu rentabilitāte

0

0

>0.8

>0.8

>0.8

Komerciālā  rentabilitāte, jeb neto peļņas rentabilitāte

0

0

>1.1

>1.1

>1.1

Likviditāte

2.5

>2.5

>3

>3

>3

Kapitāla struktūra (aktīvi/pašu kapitāls)

>1

>1

>1

>1

>1

Neto peļņa

0

0

50,000

50,000

50,000

Dividendes (par iepriekšējo gadu)

44,500

0

0

35,000

35,000

 

Ieņēmumi par navigācijas pakalpojumiem ostās sastāda lielāko daļu no VAS “Latvijas Jūras administrācija” kopējiem ieņēmumiem, attiecīgi jebkuras izmaiņas šo ieņēmumu konjunktūrā var būtiski ietekmēt uzņēmuma finanšu rezultātu. Ieņēmumi no maksas par navigācijas pakalpojumiem ir tieši atkarīgi no Latvijas ostās ienākošo kuģu kopējās bruto tilpības. Ostās ienākošo kuģu kopējā bruto tilpība korelē ar caur Latvijas ostām pārkrauto kravu apjomu. 2015.gadā, līdz ar naftas cenu kritumu un Krievijai noteiktajām ekonomiskajām sankcijām, sākās caur Latvijas ostām pārkrauto kravu apjoma kritums (-6% 2015/2014). Šī tendence saglabājas arī 2016.gadā (-15.4% pirmajā ceturksnī).

Nosakot uzņēmuma finanšu mērķus, tiek ņemti vērā šādi pieņēmumi:

  1. 2016.gada beigās ostās pārkraujamo kravu apjoms stabilizēsies un saglabāsies 2016.gada pirmo piecu mēnešu līmenī. 2017.gadā atgriezīsies pozitīva ostās pārkrauto kravu apjomu tendence attiecībā pret 2016.gadu;
  2. Netiks veiktas būtiskas izmaiņas valsts noteiktajās nodokļu likmēs;
  3. 2017.gadā tiks pārskatīts MK apstiprinātais JA maksas pakalpojumu cenrādis (pēdējās izmaiņas 2008.gadā);
  4. Maksas par navigācijas pakalpojumiem tarifu stratēģijas darbības periodā plānots palielināt par 10% (pēdējās izmaiņas 2008.gadā).

 

Kvalitātes vadība

Ieinteresēto pušu apmierinātība

  • Akcionārs ir apmierināts ar uzņēmuma finanšu un rezultatīvajiem rādītājiem. Deleģēto uzdevumu izpilde tiek veikta bez finanšu resursu piesaistes no Valsts budžeta,
  • Darbinieki jūtas novērtēti un ir apmierināti ar darba apstākļiem un nosacījumiem, un apzinās sava darba nozīmi kopējā mērķa sasniegšanā,
  • Klients saņem kvalitatīvus pakalpojumus saprotamā kārtībā, iespējami īsā laikā, precīzā izpildījumā un par optimālu atlīdzību,
  • Sabiedrībai un Starptautiskajām organizācijām ir pārliecība par efektīvu, efektīgu, vidi un sabiedrības intereses sargājošu kuģošanas drošības sistēmas darbību,
  • Sadarbības partneri ir apmierināti ar konstruktīvu sadarbību kopēju jautājumu risināšanā, un mūsu darbība sniedz atbalstu vai kvalitatīvi papildina viņu uzdevumu izpildi un/vai mērķu sasniegšanu.

Kvalitates vadības sistēmas sertificēšana

Latvijas jūras administrācijas Kvalitātes vadības sistēma atbilst starptautiskā standarta ISO 9001 : 2015 – “Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības” prasībām. Tā auditēta un sertificēta kopš 2001. gada, bet pašreizējais atbilstības sertifikāts izsniegts pēc Bureau Veritas Certification resertifikācijas audita 2019. gada  jūnijā un derīgs 3 gadus.

Sertificētā darbības sfēra ir:

Jūrnieku reģistrācija un jūrnieku sertificēšanas datu bāzes uzturēšana, jūrnieka grāmatiņu izsniegšana, jūrnieku kompetences vērtēšana un sertificēšana, kuģu satiksmes operatoru un loču sertificēšana, ziņojumu par jūrnieku nekompetenci izskatīšana, jūrnieku profesionālās sagatavošanas procesa uzraudzība, komersantu, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģu apkalpes komplektēšanā licencēšana un uzraudzība, jūrnieku ārstu atzīšana un uzraudzība, kuģu reģistrācija un reģistra uzturēšana, LKR kuģu tehniskā un drošības uzraudzība, ostas valsts kontrole, uzņēmumu, kas veic kuģu drošības aprīkojuma periodiskās pārbaudes un apkopi sertifikācija, uzņēmumu, kas veic kuģu būves, remonta vai modernizācijas darbus sertifikācija, atzīto kuģu klasifikācijas sabiedrību uzraudzība, ostu un ostu iekārtu atbilstības ISPS kodeksa prasībām sertifikācija, navigācijas līdzekļu un sistēmu darbības uzraudzība, kuģošanas drošības informācijas aprites nodrošināšana, hidrogrāfisko mērījumu veikšana, navigācijas publikāciju sagatavošana un izplatīšana, kartogrāfija.

 

Ētikas principi

Profesionālās ētikas pamatprincipi

1.    Neatkarība un neitralitāte:

  • darbinieka rīcība un lēmumi atbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Jūras administrācijas iekšējiem normatīvajiem aktiem;
  • darbinieks ir neatkarīgs savos spriedumos, lēmumos un rīcībā;
  • darbinieks profesionālajā darbībā neietekmējas no piederības partijām vai politiskām kustībām, savām personiskajām interesēm vai bailēm no kritikas;
  • darbinieks pilda savus pienākumus, veicinot sabiedrības uzticību Jūras administrācijai, un atturas no darbībām, kas varētu ietekmēt lēmuma pieņemšanu un mazināt Jūras administrācijas autoritāti un darbības nozīmi.

2.    Objektivitāte un taisnīgums:

  • darbinieks pilda savus pienākumus objektīvi un taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā un neizrādot īpašu labvēlību vai privilēģijas kādai personai;
  • izskatot jautājumus un pieņemot lēmumus, darbinieks ņem vērā tikai objektīvi pārbaudītu informāciju. Darbinieks profesionālās darbības rezultātā pieņem lēmumu, pamatojoties uz iegūtajiem faktiem un pierādījumiem, nepieļaujot kāda atsevišķa izteiktā viedokļa ietekmi;
  • darbinieks ir paškritisks, prot atzīt un labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību.

3.    Profesionalitāte:

  • darbinieks savus pienākumus veic profesionāli, ar atbildības sajūtu, precīzi un godīgi, izmantojot labāko pieredzi un praksi;
  • darbinieks pienākumus veic Jūras administrācijas un visas sabiedrības interesēs;
  • darbinieks paplašina un padziļina profesionālās zināšanas, apgūst nepieciešamās iemaņas un prasmes, savus pienākumus veic lietpratīgi un pienācīgi;
  • darbinieks sadarbojas ar citiem kolēģiem, sniedzot vai saņemot nepieciešamo palīdzību uzdevuma veikšanai.

4.    Atklātība un lojalitāte:

  • darbinieks savā darbībā ievēro atklātību pret sabiedrību saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
  • ar profesionālo darbību saistītajos publiskajos izteikumos darbinieks paskaidro, vai viņš pauž savu personisko vai Jūras administrācijas viedokli;
  • darbinieks ir lojāls pret Jūras administrāciju un ievēro tās darbības mērķi un pamatvērtības;
  • darbinieks saskarsmē ar citām personām izturas ar cieņu, respektē profesionālās prasības un likumiskās intereses;
  • darbinieks neiesaistās aktivitātēs, blakus darbos un komercdarbībā, kas ietekmē profesionālu darba pienākumu izpildi vai rada pamatotas aizdomas par potenciāliem vai esošiem interešu konfliktiem un to rašanās riskiem.

5.    Konfidencialitāte:

  • darbinieks ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kurus viņš ieguvis, pildot profesionālos pienākumus;
  • darbinieks profesionālās darbības rezultātā saņemto informāciju neatklāj bez attiecīga pilnvarojuma un nelieto, lai vērstos pret kādu institūciju, personu vai citādi izmantotu personiskās interesēs;
  • darbinieks neizpauž Jūras administrācijas ierobežotās pieejamības informāciju, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam saistībā ar darba pienākumu veikšanu un, kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura vai satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt Jūras administrācijas darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personas tiesībām un tiesiskajām interesēm.

6.    Godprātība:

  • darbinieks savus amata vai darba pienākumus pilda godprātīgi, neizmantojot amata stāvokļa priekšrocības personīgā labuma gūšanai sev vai citai personai.

7.    Orientācija uz klientu:

  • darbinieks apzinās, ka pārstāv iestādi un ka ikvienā saskarsmes situācijā viņa attieksme un rīcība ietekmē klienta priekšstatu par Jūras administrāciju;
  • darbinieks vēlas un cenšas izprast katra klienta vēlmes, respektē tās, ir pretimnākošs un ar vēlmi palīdzēt un rast risinājumu jebkurā viņam svarīgā jautājumā;
  • ja klienta problēmas risināšana nav darbinieka kompetencē, tas paskaidro un iespēju robežās informē par iespējamiem risinājumiem, citiem darbiniekiem vai institūcijām, kas varētu palīdzēt;
  • darbinieki izskaidro klientam pieņemto lēmumu, negatīva lēmuma gadījumā pamato ar objektīviem pierādījumiem. Darbinieki cenšas darīt visu iespējamo, lai neizprasta lēmuma rezultātā nerastos konflikti, pārsūdzības;
  • darbinieks cenšas sniegt klientiem ērtā un saprotamā formā informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un nosacījumiem;
  • darbinieks, pieņemot lēmumu, ņem vērā visu ieinteresēto pušu intereses, par prioritārām vienmēr izvēloties valsts un sabiedrības intereses;
  • darbinieki cenšas pilnveidot un vienkāršot pakalpojumu sniegšanas procedūru, aicina savus klientus sniegt atsauksmes par saņemto pakalpojumu, priekšlikumus pilnveidei. Saņemtās klientu sūdzības tiek rūpīgi analizētas.

 

Pretkorupcija

Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, “Trauksmes celšanas likuma” prasībām, VAS “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – JA) ir izveidota iekšējās kontroles sistēma.

1.  Ar JA valdes lēmumu ir apstiprināti Noteikumi par ētikas kodeksu, interešu konflikta novēršanu un pretkorupcijas pasākumiem, kas nosaka:

  • uzņēmuma vērtības;
  • darbinieku profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus;
  • interešu konflikta novēršanas principus, nodrošinot JA darbinieku darbību sabiedrības interesēs, nepieļaujot darbinieku, to radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz JA darbinieku darbību, veicinot darbinieku darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos JA; 
  • pretkorupcijas pasākumu organizēšanas kārtību un to īstenošanas kontroli, nodrošinot korupcijas risku vadību, pretkorupcijas pasākumu plānošanu un izpildes uzraudzību;
  • iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
  • rīcība prettiesiskas darbības gadījumos.

2.  Uzņēmumā ir identificēti un izvērtēti korupcijas riski visos uzņēmuma procesos un funkcijās, sagatavots veicamo pasākumu plāns;

3.    Atbilstoši JA pretkorupcijas pasākumu plānam veiktas šādas darbības:

  • nodrošināta darbinieku apmācība, paaugstinot izpratni par korupciju;
  • ir spēkā procedūra par darbinieku pieņemšanu darbā. Darbinieks, kas uzsāk pienākumu izpildi valsts amatpersonas statusā,  tiek informēts par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem  – kas jāzina darbiniekam-valsts amatpersonai;
  • veikta regulāra darbinieku informēšana par tiesībām un pienākumiem amatu savienošanas gadījumos, pārskata periodā saņemti divi amatu savienošanas iesniegumi;
  • nodrošinātas darbinieku apmācības par publisko iepirkumu likuma piemērošanas aspektiem un par interešu konflikta novēršanas  jautājumiem (4 darbiniekiem);
  • pārskatīta un aktualizēta Iepirkumu procedūra. Plānotie iepirkumi tiek veikti, pamatojoties uz budžetā apstiprinātajām iegādēm;
  • aktualizēts JA amatpersonu saraksts;
  • aktualizēts rīkojums par ierobežotas lietošanas informāciju;
  • salīdzināta amatpersonu deklarācijās paustā informācijas ar JA rīcībā esošo informāciju;
  • noteikta ziņošanas kārtība par prettiesiskiem koruptīviem gadījumiem;
  • uzņēmuma tīmekļa vietnē ievietota nepieciešamā informācija trauksmes cēlējiem, kas nav uzņēmuma darbinieki;
  • darbinieku ikgadējās aptaujās iekļauti jautājumi par viņu pieredzi un dota iespēja anonīmi sniegt informāciju par korupcijas gadījumiem;
  • klientu apmierinātības aptaujās iekļauti jautājumi par viņu pieredzi un dota iespēja anonīmi sniegt informāciju par korupcijas gadījumiem;
  • ieviešot IS satura izmantošanas kontroles, samazināta prettiesiskas rīcības iespējamība ar ierobežotas pieejamības informāciju;
  • uzsākts darbs pie izmaiņām klientu apkalpošanā, palielinot elektronisko dokumentu aprites īpatsvaru, lai samazinātu tiešo kontaktēšanos ar klientiem.

 

Ziedojumu stratēģija

VAS “Latvijas Jūras administrācija” ziedošanas (dāvināšanas) stratēģija tiek noteikta saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10.pantu, kas nosaka, ka finanšu līdzekļus un mantu drīkst dāvināt (ziedot) šī likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

  • Dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai;
  • Pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;
  • Attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas;
  • Attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu.

VAS “Latvijas Jūras administrācija” ziedošanas (dāvināšanas) kārtība paredz, ka par ziedojuma (dāvinājuma) piešķiršanu katrā konkrētajā gadījumā lēmumu pieņem VAS “Latvijas Jūras administrācija” valde, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības.

 

Ierobežotas pieejamības informācija

Lai nodrošinātu Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punkta, trešās daļas un 9. panta trešās daļas prasības, veicot valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Jūras administrācija” noteiktās funkcijas un pienākumus ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss informācijai saskaņā ar 2019. gada 5.jūlijā apstiprinātu ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu
Ierobežotas pieejamības informācija var tikt izsniegta pamatojoties uz izvērtētu privātpersonas (fiziskās personas, privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības) rakstveida pieprasījumu, ko parakstījis informācijas pieprasītājs un kurā norādīts pieprasītāja vārds, uzvārds vai nosaukums (firma), deklarētā dzīves vieta vai juridiskā adrese, informācijas vajadzības pamatojums, mērķis, kādam tā tiks izmantota, kā arī tiek apliecināts, ka informācijas izsniegšanas gadījumā tā tiks izmantota tikai informācijas pieprasījumā norādītajam mērķim.

 

Privātuma politika

1. Vispārīgie jautājumi


1.1.     Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – JA), vienotais reģistrācijas numurs 40003022705, kontaktinformācija - Trijādības iela 5, Rīga LV-1048, Latvija, tālrunis – 67062101, e-pasts – ljaatlja.lv, privātuma politika skaidro, kā JA apstrādā fizisko personu datus, datu subjekta tiesību īstenošanas kārtību un citus ar personas datu aizsardzību saistītos jautājumus.

1.2.  JA kā pārzinis veic personas datu apstrādi saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu Nr.2016/679 (turpmāk – VDAR), Fizisko personu datu apstrādes likumu, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Jūras kodeksu, kā arī citiem Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

1.3.     Personas datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija vispārīgas informācijas par JA veikto personas datu apstrādi saņemšanai: personas.datiatlja.lv (detalizētu ziņu pieprasījumu par noteiktas fiziskās personas datu apstrādi persona iesniedz JA saskaņā ar privātuma politikas 8.punktā noteikto kārtību).
    
1.4.     Papildus šai politikai informācija par personas datu apstrādi ir iekļauta līgumos, ar JA uzdevumu veikšanu saistītos normatīvajos aktos un JA iekšējos normatīvajos aktos. Attiecībā uz specifiskām datu apstrādēm var tikt noteikti papildu, specifiski nosacījumi, par ko persona tiks informēta brīdī, kad sniedz attiecīgus datus.

1.5.     JA apzinās, ka personas dati ir datu subjekta īpašums un vērtība, tādēļ tie apstrādājami, ievērojot konfidencialitāti un drošību. 

1.6.  JA aizsargā personas datus, izmantojot dažādus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ņemot vērā apzinātos privātuma riskus, kas ir JA ietekmē un tai pieejamos organizatoriskos, finansiālos un tehniskos resursus. 

1.7.     JA apņemas pastāvīgi pārskatīt un uzlabot personas datu aizsardzības pasākumus.

1.8.     JA prezumē, ka pirms datu sniegšanas JA datu subjekts ir iepazinies ar šo privātuma politiku. 

1.9.     JA ir tiesības jebkurā brīdī izdarīt izmaiņas šajā privātuma politikā, publicējot privātuma politikas aktuālo versiju JA tīmekļa vietnes sadaļā “Privātuma politika”.

 

 2. Personas datu apstrāde, nolūki un tiesiskie pamati


2.1.     JA apstrādā dažādu veidu un formātu personas datus - informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, piemēram, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, personas kontaktinformāciju, u.c. elektroniska vai papīra formāta informāciju, kas galvenokārt nepieciešama 2.3. apakšpunktā minēto nolūku izpildei.

2.2.     JA pārziņā esošos personas datus JA vārdā apstrādā tikai pilnvarotas personas – JA darbinieki vai kāds no JA nolīgtiem apstrādātājiem (pilnvarojums JA darbiniekiem izriet no darba līgumiem, rīkojumiem u.c. iekšējiem normatīvajiem aktiem, apstrādātājiem - no savstarpēji noslēgtiem līgumiem). JA darbiniekiem un JA nolīgtiem apstrādātājiem, veicot datu apstrādi, ir pienākums ievērot un rūpēties, lai tiktu ievērotas personas datu apstrādes un aizsardzības prasības.

2.3.     JA saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteikto tiesisko regulējumu veic valsts deleģētās valsts pārvaldes funkcijas jūrlietu pārvaldes un jūras drošības jomā un, sniedzot savus pakalpojumus, apstrādā dažādus personas datu veidus galvenokārt šādiem nolūkiem: 
2.3.1.JA deleģēto funkciju un uzdevumu izpildei (kuģu un jahtu reģistrēšanai, kuģu, kuģošanas kompāniju un ostu uzraudzībai, kontrolei un drošības pārbaudēm, jūrnieku kompetences pārbaudēm, sertificēšanai un kompetenci apliecinošu dokumentu izsniegšanai, jūrnieku sertificēšanas datu bāzes uzturēšanai, speciālo atļauju izsniegšanai komersantiem, jūrnieku ārstu atzīšanai u.c.);
2.3.2. JA dokumentu un arhīva pārvaldībai;
2.3.3. privāttiesisku un publisku līgumu sagatavošanai un noslēgšanai, līgumsaistību izpildei un norēķinu administrēšanai;
2.3.4. grāmatvedības uzskaitei un personāla vadībai;
2.3.5. sabiedrības informēšanai par savu darbību un jūrnieka profesijas popularizēšanai;
2.3.6. noziedzīgu nodarījumu novēršanai vai atklāšanai saistībā ar īpašuma aizsardzību un personu vitāli svarīgu interešu, tajā skaitā dzīvības un veselības, aizsardzībai, kā arī valsts drošības interešu nodrošināšanai.

2.4.     JA apstrādā personas datus, galvenokārt pamatojoties uz šādiem tiesiskajiem pamatiem:

  • normatīvajos aktos noteikto juridisko pienākumu izpilde;
  • sabiedrības interešu izpilde - lai izpildītu sabiedrības interesēs īstenojamus uzdevumus vai īstenotu oficiālas pilnvaras, kas noteiktas tiesību aktos;

Papildus tiesiskie pamati var būt šādi:

  • līgumsaistību noslēgšana un izpilde - datu apstrāde izriet no uzņēmuma līgumsaistībām vai, ievērojot personas pieprasījumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
  • piekrišana - datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;
  • pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošana - šāds personas datu apstrādes pamats ir pieļaujams tikai tad, ja netiek būtiski ietekmētas personas, kuras dati tiek apstrādāti, intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības (šo tiesisko pamatu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic JA pildot valsts pārvaldes uzdevumus);
  • vitālo interešu aizsardzība - datu apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu fiziskās personas vitāli svarīgas intereses, tai skaitā dzīvību un veselību.

2.5.     JA organizēto pasākumu laikā var tikt veikta fotoattēlu un videoierakstu uzņemšana – sabiedrības informēšanas par JA, atpazīstamības nodrošināšanas nolūkam un vēstures arhīva veidošanas nolūkā. Pirms pasākuma norises persona ir tiesīga vērsties pie JA pasākumu organizatora ar lūgumu to nefotografēt vai nefilmēt, un pasākuma organizators darīs visu iespējamo, lai šāds lūgums tiktu ievērots. Personas dati, kas iegūti šāda pasākuma laikā, var tikt publicēti un apstrādāti bez laika ierobežojuma, tomēr, neskatoties uz minēto, datu subjektam ir tiesības lūgt dzēst viņa datus un minētais lūgums tiks izvērtēts.

2.6.     JA ēkās un apsaimniekotajās teritorijās tiek veikta videonovērošana noziedzīgu nodarījumu novēršanai vai atklāšanai saistībā ar īpašuma aizsardzību, pārziņa tiesisko interešu aizsardzībai un personas vitāli svarīgu interešu, tostarp dzīvības un veselības, aizsardzībai. Personas dati, kas iegūti videonovērošanas rezultātā, tiek uzglabāti 30 dienas no videoieraksta veikšanas brīža, pēc šī termiņa beigām dati tiek dzēsti, ja dati iepriekš nav pieprasīti vai nav konstatēti noziedzīgi nodarījumi. Ja dati iepriekš ir pieprasīti no kompetentām valsts vai pašvaldību institūcijām, vai ir konstatētas noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma pazīmes, datus uzglabā pēc nepieciešamības.

 

3. JA ievēro šādus datu apstrādes principus:


3.1.     likumīga un godprātīga datu apstrāde datu subjektam pārredzamā veidā;
3.2.     apstrāde tiek veikta konkrētiem, skaidriem un tiesiskiem nolūkiem, un tie netiek apstrādāti ar nolūkiem nesaderīgā veidā;
3.3.     datu apjoms ir adekvāts - atbilstīgs, ne pārmērīgs, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā;
3.4.     dati ir precīzi un aktuāli, kā arī tie tiek laikus laboti vai dzēsti, ja dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes nolūku;
3.5.     datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā;
3.6.     datus apstrādā, ievērojot datu subjektu tiesības;
3.7.     dati tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus. Datiem nevar piekļūt nepilnvarotas personas.
3.8.     datus nepārsūta uz citām organizācijām, iestādēm vai valstīm bez drošas un adekvātas aizsardzības.
 

4. Automatizēti lēmumi


JA lēmumi par personas datu apstrādi netiek pieņemti automatizēti, datu apstrāde paredz cilvēka līdzdalību datu apstrādes lēmuma pieņemšanas procesā.    
                            
5. Personas datu glabāšanas ilgums


5.1. JA glabā un apstrādā personas datus, kamēr pastāv vismaz viens no šādiem kritērijiem:
5.1.1. pastāv normatīvajos aktos noteikts pienākums datus glabāt;
5.1.2. dati ir nepieciešami tam nolūkam, kam tie ir saņemti (piemēram, līgumsaistību noslēgšanai un izpildei, pakalpojumu sniegšanai, u.c.);
5.1.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā JA vai datu subjekts var realizēt savas leģitīmās (likumiskās) intereses (piemēram, iesniegt iebildumus, celt vai uzturēt prasību tiesā, u.c.);
5.2.4. ir spēkā datu subjekta piekrišana attiecīgai personas datu apstrādei, ja nepastāv cits datu apstrādes likumīgs pamats.
5.2.     Pēc tam, kad minētie kritēriji nav piemērojami, personas dati tiek dzēsti vai iznīcināti, vai nodoti glabāšanā valsts arhīvam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

 

6. Personas datu saņēmēji


6.1. Personas dati, atbilstoši nepieciešamībai, varētu tikt darīti zināmi:
6.1.1. JA darbiniekiem, kuriem tas nepieciešams darba pienākumu izpildei;
6.1.2. personas datu apstrādātājiem atbilstoši to sniegtajiem pakalpojumiem un tikai nepieciešamā apjomā, piemēram, auditoriem, uzņēmuma ārējiem konsultantiem, datu bāzes izstrādātājiem/tehniskajiem uzturētājiem, citām personām, kuras ir saistītas ar pakalpojumu sniegšanu JA un kuru ietvaros nav iespējams iztikt bez datu apstrādes. JA rūpīgi izvēlas pakalpojuma sniedzējus, kuriem pakalpojuma sniegšanas ietvaros ir jāapstrādā personas dati. JA, slēdzot līgumus ar personas datu apstrādātājiem, ietver tajos no VDAR izrietošas personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, kā arī norādes par to, ka apstrādātājiem dati nav apstrādājami citiem mērķim, kā vienīgi JA pakalpojuma sniegšanai.
6.1.3.     tiesībsargājošām  iestādēm, valsts un pašvaldības iestādēm, starptautiskām jūrniecības nozares uzraudzības iestādēm un citu valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.
6.1.4.     atsevišķos gadījumos - personām, kas pieprasa informāciju atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas tiesiskajam regulējumam, rūpīgi izvērtējot, vai šādai datu nodošanai ir atbilstošs juridiskais pamats.

6.2.     JA apstrādā personas datus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijā. Tomēr, ņemot vērā jūrniecības nozares starptautisko raksturu, atsevišķos izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz JA saistošo normatīvo regulējumu, var pastāvēt gadījumi, kad datus jānosūta ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas vai uz starptautisku organizāciju.
 

7. Datu subjekta tiesības 


7.1.     Saskaņā ar VDAR noteikumiem datu subjektam ir tiesības pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem, pieprasīt to labošanu, dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, iebilst pret datu apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību VDAR noteiktajos gadījumos un kārtībā.

7.2.     Ja gadījumā personas datu apstrāde pamatojas uz datu subjekta piekrišanu, datu subjektam ir tiesības jebkurā brīdī to atsaukt un JA turpmāk datu subjekta personas datus, kurus apstrādāja uz piekrišanas pamata, vairs attiecīgam nolūkam neapstrādās. Piekrišanas atsaukums neietekmē tās apstrādes likumību, kas tikusi veikta, pamatojies uz piekrišanu, pirms atsaukuma. Atsaucot piekrišanu, nevar tikt pārtraukta datu apstrāde, kuru veic, pamatojoties uz citiem tiesiskajiem pamatiem.

7.3.     Ja datu subjektam ir kādi iebildumi saistībā ar tā JA veikto personas datu apstrādi, datu subjekts tiek aicināts vērsties pie JA. JA datu subjekta iebildumu gadījumā veic lietderīgās darbības, lai iebildumu atrisinātu. Tomēr, ja tas neizdodas, datu subjektam ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā.  Iesniegumu paraugus Datu valsts inspekcijai un citu saistītu informāciju iespējams atrast Datu valsts inspekcijas mājaslapā (http://www.dvi.gov.lv/lv/datu-aizsardziba/privatpersonam/iesniegumu-paraugi/).
 

8. Datu subjekta pieprasījums 


8.1.     Lai pēc iespējas efektīvāk izpildītu datu subjekta pieprasījumu, datu subjekti ir aicināti izmantot pieprasījuma veidlapu.

8.2.     Datu subjekta pieprasījums iesniedzams vienā no šādiem veidiem: 

  • ierakstītā pasta sūtījumā, adresējot - VAS “Latvijas Jūras administrācija”, Rīga, Trijādības iela 5, LV-1048.
  • personīgi, rakstveidā iesniedzot VAS “Latvijas Jūras administrācija” Trijādības ielā 5, 2.stāvā biroja administratorei, uzrādot personu apliecinošu dokumentu;
  • personīgi, rakstveidā iesniedzot VAS “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrā, Katrīnas ielā 2A, 2.stāvā lietderības sekretārei, uzrādot personu apliecinošu dokumentu;
  • parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz elektroniskā pasta adresi - ljaatlja.lv.

8.3.     Datu subjekta pieprasījumu JA izvērtē un izpilda mēneša laikā, skaitot no pieprasījuma saņemšanas brīža. Ja būs nepieciešama papildu informācija no datu subjekta, lai JA varētu nodrošināt attiecīgās informācijas sniegšanu, tā tiks pieprasīta pēc iespējas ātrāk, lai arī pēc iespējas ātrāk sniegtu atbildi uz datu subjekta pieprasījumu. Ņemot vērā pieprasījuma sarežģītību, tā izpildes laiks var tikt pagarināts vēl uz diviem mēnešiem. Šādā gadījumā JA informē datu subjektu par pieprasījuma izpildes pagarinājumu un kavēšanās iemesliem mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja, izvērtējot datu subjekta pieprasījumu, JA secina, ka datu subjekta pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs, JA, sniedzot datu subjektam attiecīgu skaidrojumu, var pieprasīt saprātīgu samaksu, ņemot vērā administratīvās izmaksas, kas saistītas ar pieprasītās darbības veikšanu, vai arī - atteikties izpildīt pieprasījumu.
 

Atalgojuma politikas principi

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.panta 1.daļas 1)d) punktam,   VAS “Latvijas Jūras administrācija” ar apstiprinātajiem darba samaksu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir noteikti atalgojuma politikas principus  un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijus. 

Uzņēmumā izveidotā darba apmaksas sistēma nosaka diferencētu atalgojumu uzņēmuma darbiniekiem atkarībā no ieņemamā amata un kvalifikācijas līmeņa. Amatu grupai atbilstošo atalgojuma līmeni nosaka atbilstoši darba saturam, darbinieka ieguldījumam un atbildības pakāpei, darba tirgus atalgojuma tendencēm, īpaši jūrniecības nozarē.

Konkrētam amatam atbilstošo atalgojumu amatu grupas amatalgas amplitūdas ietvaros nosaka, ievērojot darbinieka veicamos amata pienākumus, darba pieredzi, profesionālās zināšanas un ieguldījumu uzņēmuma mērķu sasniegšanā.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 11. daļā un Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.225 „Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” noteiktajām prasībām uzņēmumā ir noteikts šāds darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām un ir iespējamas šādas piemaksas, prēmijas, sociālās garantijas.

 

Vides politika

Vides politika

Ņemot vērā, ka VAS “Latvijas Jūras administrācija” ir valsts kapitālsabiedrība, kas veic normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, uzņēmums apzinās savas darbības rezultātā radīto ietekmi uz vidi, iestājas par ilgtspējīgu attīstību, rīkojas videi atbildīgi visos savas darbības aspektos. 
Uzņēmums piemēro labākos pieejamos vides aizsardzības risinājumus, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu samērīguma principu, kā arī pievērš uzmanību tam, lai netiktu pasliktināta klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāte. 
Uzņēmums apzinās, ka darbinieku izglītošana par videi draudzīgu rīcību ikdienā un vides pārvaldība uzņēmumā ir svarīgi aspekti Latvijas un globālo vides aizsardzības mērķu sasniegšanai. 
 

Darbības principi


Ietekmes uz vidi mazināšanai VAS “Latvijas Jūras administrācija”:

  • veic savu darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem un piemēro labākos pieejamos vides aizsardzības risinājumus, ņemot vērā pasākumu izmaksu samērīgumu;
  • identificē ietekmes uz vidi aspektus, nosaka mērķus un uzdevumus, uzrauga rezultātus, izvērtē ieviesto pasākumu efektivitāti; nepieciešamības gadījumā nosaka jaunus uzdevumus/mērķus un/vai pasākumus;
  • iekļauj vides politikas mērķus uzņēmuma darbības stratēģijā un integrē tos uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmā, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības ietekmes uz vidi nepārtrauktu mazināšanu;
  • apņemas mazināt ietekmi uz klimatu, samazinot enerģijas patēriņu;
  • apņemas ilgtspējīgi izmantot resursus, samazināt uzņēmuma darbības rezultātā radušos atkritumu daudzumu un veicina atkritumu pārstrādi tos šķirojot;
  • uzņēmums īsteno videi draudzīgus jeb “zaļus” iepirkumus, kur tas ir iespējams;
  • lai veicinātu darbinieku atbildību pret vidi, izglīto un informē darbiniekus par tēmām, kas saistītas ar vides aizsardzību un mūsu uzņēmumā noteiktajiem vides mērķiem;
  • rāda priekšzīmi citiem, iesaistoties vides aizsardzības un dabas saglabāšanas pasākumos, un aicina to darīt arī citiem.
     

Trauksmes celšana

Trauksmes cēlēja ziņojumam rekomendējam izmantot veidlapu.

Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt  šādos veidos:

  • elektroniski, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi trauksmeatlja.lv;
  • pa pastu, nosūtot Jūras administrācijas ziņojumu izskatīšanas komisijai.