Pārlekt uz galveno saturu

Nosacījumi kuģu reģistrēšanai

 

Latvijas Kuģu reģistrs veic:

  • kuģu (arī ārvalsts) reģistrāciju un ar to saistīto dokumentu izdošanu;
  • kuģu apgrūtinājumu reģistrāciju;
  • īpašuma tiesību reģistrāciju 

Latvijas Kuģu reģistrā reģistrē šādus kuģus:

  1. kravas kuģus, pasažieru kuģus, izbraukuma kuģus (kuģi, kas pārvadā mazāk par 12 pasažieriem), speciāliem nolūkiem paredzētus kuģus (velkoņi, ledlauži, loču kuģi, glābšanas kuģi, mācību un pētnieciskie kuģi, kabeļu licēji, gruntssmēlēji, liellaivas, palīgkuģi, peldošie celtņi u.c.) un kuģus, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana u.c.) veikšanai (ja reģistrācijas brīdī tie nav vecāki par 23 gadiem. Šis ierobežojums neattiecas uz kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai kabotāžā Latvijā, pasažieru kuģiem, kuri tiek izmantoti reisos starp Baltijas jūras ostām, un kuģiem, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju veikšanai)
  2. būvniecības stadijā esošus kuģus,
  3. atpūtas kuģus — buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, motorjahtas, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk, kā arī motorjahtas, kuru garums ir mazāks par 12 metriem, ja tās tiek izmantotas komercdarbībai (pasažieru pārvadāšanai u.c.),
  4. zvejas kuģus un zvejas laivas, kuras tiek izmantotas rūpnieciskajā zvejā teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos;

Peldošās konstrukcijas (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni) reģistrē Kuģu reģistrā, un uz tām attiecināmas normas, kas piemērojamas kuģiem saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras paredzētas noteiktu darbu veikšanai uz ūdens, bet nav augstākminētās konstrukcijas, nav obligāta. Šādas peldošās konstrukcijas, ja to ūdensizspaids bez kravas ir lielāks par 10 tonnām, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā. Šādas reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām konstrukcijām saistītās tiesības.

Nosacījumi kuģu reģistrācijai Latvijā:

  1. Latvijā reģistrētam tiesību subjektam (komersants, biedrība, kooperatīvā sabiedrība u.c.), kā arī Latvijas pilsonim, nepilsonim vai personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, piederošu kuģi, kas pakļauts Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasībām, reģistrē Kuģu reģistrā ar nosacījumu, ka tā tehnisko vadību veic kuģa īpašnieks vai kuģa menedžmenta līguma pamata īpašnieks uzdod to veikt Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai juridiskajai personai.
  2. Ārvalstniekam piederošu kuģi, kas pakļauts ISM kodeksa prasībām, reģistrē ar nosacījumu, ka tā tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijā reģistrēta juridiskā persona. Ja kuģa īpašnieks ir reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī vai ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kuģa tehnisko vadību uz menedžmenta līguma pamata var veikt arī Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona.
  3. Persona, kura veic pirmajā un otrajā daļā minēto kuģu tehnisko vadību, ir sertificēta atbilstoši ISM kodeksa prasībām, un to sertificējusi Latvijas Jūras administrācija vai Latvijas Jūras administrācijas atzīta organizācija (klasifikācijas sabiedrība).
  4. Kuģi, kurš nav pakļauts ISM kodeksa prasībām, reģistrē bez nosacījumiem par tā tehnisko vadību. 
  5. Ja kuģis ir kopīpašums, kuģa īpašuma apliecībā norāda visus kopīpašniekus un tiem piederošās domājamās daļas. Kuģa reģistrācijas apliecībā norāda vienu no kopīpašniekiem, kurš saskaņā ar visu kopīpašnieku rakstveida vienošanos vienīgais ir tiesīgs pārstāvēt kopīpašniekus attiecībās ar Latvijas Jūras administrāciju.
  6. Ja kuģa īpašnieka reģistrētā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav Latvijas Republikā, kuģa īpašniekam Latvijā ir pārstāvis tam adresēto pretenziju pieņemšanai, izpildei un saziņai ar Latvijas Jūras administrāciju. Minētā prasība neattiecas uz kuģiem, kas tiek reģistrēti uz berbouta līguma pamata. Par kuģa īpašnieka pārstāvi var būt Latvijā reģistrēta juridiska persona (piemēram, komersants, biedrība, kooperatīvā sabiedrība), kā arī Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura iesniegusi Latvijas Kuģu reģistrā attiecīgu kuģa īpašnieka pilnvarojumu. Pilnvarotāja paraksta īstums ir notariāli apliecināts. Kuģa īpašnieka pārstāvis veic kuģa īpašnieka pienākumus, pārstāv kuģa īpašnieku saziņā ar Jūras administrāciju, nodrošinot, ka tiks izpildīti kuģa karoga valsts noteiktie pienākumi, tajā skaitā savlaicīga kuģim nepieciešamo dokumentu periodiska apstiprināšana, kuģa tehnisko apskašu un kuģim noteikto maksājumu veikšana, savlaicīga kuģa īpašnieka informēšana par mantiska vai nemantiska rakstura prasībām, kas vērstas pret kuģi vai tā īpašnieku.

Latvijas kuģu tehniskā uzraudzība

Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Latvijas kuģu tehnisko uzraudzību veic Administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija vai Administrācijas pilnvarota klasifikācijas sabiedrība, atbilstoši prasībām, kuras noteiktas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.